Par tiem, kas ap mani - Elīza

Man ir labākā draudzene, kuru es satieku ļoti reti. Jau pāris gadus kā dzīvojam tālu viena no otras un saskrieties nesanāk bieži, jo kamēr es savas dienas vadu vienā mierā, viņa ir nepārtrauktā kustībā - mācās, strādā, sporto un auklē radu bērnus. Uz viņu skatoties es skaidri zinu kā dzīvot negribu. Kas mums vispār kopīgs? Gandrīz viss. Mēs esam kā divas ūdens lāses, tikai augušas pilnīgi atšķirīgos apstākļos un dzīvojam pavisam dažādas dzīves (esam laba viela Endija psiholoģijas pētījumiem). Citādi mums viss ir viens - intereses, hobiji, muzikālā gaume un ģērbšanās stils. Domas mums gandrīz visā sakrīt, bet par to, ko nesakrīt pat nemaz nerunājam. Saprotamies no pusvārda. Elīza ir vislabākā draudzene, kāda man jebkad ir bijusi. Daudz gan man viņu nav bijis, nez kāpēc, ar puišiem vienmēr esmu sapratusies labāk. Laikam tēva trūkums pie tā vainīgs, vai arī brālis mani ir samaitājis mācot kauties, kāpt kokos un ar bisi šaut. Toties par savi pastāvēt es protu.