Esam pazīstami salīdzinoši nesen, bet bieži bijām redzējušies vēl krietnu laiku pirms tam. Iepazināmies pagājušajā gadā, kādā no vasaras festivāliem. Tos es, visus cik vien varu atļauties, apmeklēju katru gadu. Tāpat arī viņš, tāpēc ne reizi vien bijām garām ejot saskrējušies un saskatījušies. Pareizāk sakot, vienmēr tieši viņš ir uz mani tā skatījies, jo es garām ejošajiem cilvēkiem parasti daudz uzmanības nepievēršu. Viņu bija grūti nepamanīt. Vidēji vienā, samērā plaši apmeklētā pasākumā, trīs dienu garumā, vienam cilvēkam garām paiet sanāk kādas padsmit reizes, tāpēc man drīz vien palika interesanti, ka kāds man, vienmēr pievērš tik daudz uzmanības un es sāku spēlēt pretī - atskatījos, smaidīju un sāku viņu vērot arī tad, kad viņš mani neredzēja. Sākumā nemaz nebiju pamanījusi, cik viņš smuks. Viņā bija kaut kas pavisam savādāks nekā citos. Mūsu iepazīšanās reizē viņš bija atbraucis kopā ar kādu mūziķu grupu, kas tur arī spēlēja. Kompānija bija ļoti spilgta - notetovēti puiši, kas skaļi uzvedās un daudz dzēra, bet viņš, kaut vizuāli starp tiem ļoti iederējās, citādi likās tāds kluss, noslēpumains un kas pats dīvainākais, ka skaidrā.
Otrās dienas vidū ar Elīzu gājām pēc alus, kad pēkšņi aiz muguras izdzirdēju kādu sakām:
- Ārprāts, kā man patīk tā meitenīte ar tetovējumiem!
Ne mirkli nešaubījos, ka tas tika teikts tieši par mani, jo nevienas citas ar tetovējumiem tur tuvumā nebija. Atskatījos un tur, taciņas malā, sēdēja viņš kopā ar kādu meiteni. Vispirms gribēju aizrādīt, ka es jau sen vairs neesmu meitenīte un iet tālāk, bet par cik viņš jau iepriekš bija paspējis piesaistīt manu uzmanību, tad pagriezos pret viņu un teicu:
- Tad kāpēc tu, puisīt, nenāk un ar mani neiepazīsties?
Viņš izskatījās pamatīgi pārsteigts par to, ka es viņa teikto esmu dzirdējusi (kā vēlāk stāstīja, esot bijis pilnīgi pārliecināts, ka nedzirdēšu) un sēdēja pavisam nosarcis, ar stulbu smaidu sejā. Tikmēr mēs ar Elīzu sākām skaļi smieties un nemaz negaidot, ko viņš atbildēs, gājām tālāk. Tobrīd tas nelikās svarīgi, bija labākas lietas, ko darīt - mūzika, draugi, alus...
Vēlāk vakarā Elīza nozuda kopā ar kādu senu paziņu un pārējā kompānija izklīda, kur nu kurš, bet es paliku pie elektroniskās mūzikas skatuves. Šī mūzika man vienmēr ir bijusi sirdij tuva, tāpēc neņēmu ļaunā, ka draugi mani pametuši vienu un pievienojos pūlim, kas ritmiski kratījās jungle ritmos. Kad spēki sāka izsīkt nolēmu apsēsties zālītē netālu no skatuves, pavērot citus dejotājus. Un tad man blakus apsēdās viņš. Pavisam vienkārši - tā, ir kā mēs jau sen būtu pazīstami un smaidot teica:
- Sveika!
- Sveiks!, - es atbildēju un gaidīju, kas būs tālāk. Viņš piedāvāja man alu, es labprāt padzēros un mēs turpinājām klusēt. Pēc ilgas pauzes viņš pieliecās man tuvāk un kaut ko teica, bet es neko nedzirdēju, jo mūzika skanēja skaļāk nekā iepriekš. Pēc vairāku reižu pārjautāšanas es beidzot sadzirdēju vārdus:
- Mani sauc Kristiāns!
- Tas ir skaists vārds!, - es iebļāvu viņam ausī un aizsmēķēju cigareti.
- Kā tev patīk pasākums?, - viņš neveikli mēģināja uzsākt sarunu. Es pastāstīju, kas man patīk, kas nē un kādas piecpadsmit minūtes mēs sarunājāmies, galvas cieši kopā saspieduši, lai labāk varētu viens otru dzirdētu, līdz viņš piedāvāja aiziet uz kādu klusāku vietu. Kļuva vēsi, tāpēc aizgājām nopirkt karstu tēju un apsēdāmies, kaut kur pa vidu starp visām skatuvēm, kur bija visklusāk. Viņš pieklājīgi man aizdeva savu jaku, pats palikdams vienā kreklā un ļāva apskatīt savus tetovējumus, pie reizes novērtējot arī manējos. Ar viņu bija ļoti interesanti - mēs daudz smaidījām, jokojām un smējāmies. Runājām ilgi, līdz sāka aust gaisma. Nolēmu, ka ir pēdējais laiks iet gulēt un viņš mani pavadīja līdz teltij. Nonākot pie tās es secināju, ka Elīza tajā nav viena, bet jau guļ kopā ar kādu puisi. Traucēt viņus īsti negribējās. Kristiāns piedāvāja man gulēt viņa teltī un ilgi stāstīja, ka viņam nudien neesot nekādu nepiedienīgu nolūku attiecībā uz mani. Es piekritu - zaudēt jau īsti nebija ko.
Mēs ilgi nevarējām aizmigt. Grozījos savā guļammaisā un nekādi nevarēju ērti iekārtoties. Sāku sūdzēties par aukstumu un viņš mani apskāva, lai sasildītu. Visa nakts pagāja pusmiegā. Gulējām apskāvušies, viņš bija tik mīļš un silts, ka gribējās, lai rīts nekad nepienāk. Savu solījumu viņš turēja un nemaz pat nemēģināja man uzmākties, kaut diez vai es būtu pretojusies, ja viņš būtu centies mani noskūpstīt.
Kad no rīta atvēru acis, viņš jau bija pamodies. Es neredzēju viņa seju, viņš gulēja mani cieši apskāvis, bet es jutu kā viņš mirkšķina acis - skropstas viegli kutināja pieskaroties manai ādai.
Zvanīja mans telefons. Elīza satraucās, kur esmu pazudusi un teica, ka visi jau taisās braukt mājās. Es piecēlos sēdus. Teicu, ka man jāiet un vācu kopā savas pa telti izmētātās mantas. Kad jau biju izlīdusi no telts un locīju savu guļammaisu, viņš jautāja, vai mani kādreiz vēl satikšot. Atbildēju, ka jā, droši vien un biju gatava iet prom. Vienīgā doma manā prātā bija ātrāk tikt līdz manai kompānijai, jo visi jau sen mani gaida.
- Bet es taču nemaz nezinu tavu vārdu!, - viņš padeva man jaku, bet tad, kad jau biju to saņēmusi rokā, nelaida vaļā. Viņš izskatījās tik jauks, tāds saburzīts, ar izpūrušiem matiem, ka es nevarēju nesmaidīt. Izņēmu no somas pildspalvu un uzrakstīju viņam uz rokas savu telefona numuru un vārdu. Brīdi stāvējām apskāvušies, viņš vēlēja man veiksmīgu ceļu un solīja drīz piezvanīt.
"Drīz" izrādījās tiešām drīz - jau tajā pašā vakarā viņš piezvanīja, uzaicināja mani "draugos" un tā vēl līdz šim man regulāri raksta vēstules. Kopš viņam ir savs auto, mēs bieži viens pie otra ciemojamies. Izrādās, ka viņš dzīvo pilsētā, kas tieši blakus manējai.
Nekas vairāk par mīļu apskāvienu satiekoties un atvadoties mums nav bijis. Es nezinu kāpēc, jo šķiet, ka starp mums vienmēr šķiļas tāda elektrība! Viņš vienmēr meklē ieganstu man pieskarties, saņemt aiz rokas vai atglaust no sejas matus un es ar prieku viņam to ļauju. Viņš man ir īsts sapņu vīrietis - mēs viens otram tik ļoti piestāvētu, abi tādi krāsaini, tetovēti... katru tikšanās reizi es gaidu ar nepacietību un ticu, ka man vēl būs, ko par viņu pastāstīt!
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru