Nē, ar priekšlaicīgo svētku noskaņu, es nedomāju Latvijas valsts svētkus. Es runāju par Ziemassvētkiem. Laikam jau pateicoties lietainajam laikam tur, ārā, es nespēju vien sagaidīt pirmo sniegu.
Pagājušās svētdienas rīts sākās ar labām ziņām - Ziemassvētkos mamma būs pie mums. Tāpēc visu šo nedēļu esmu plānojusi, ko darīsim, kamēr viņa būs Latvijā. Esmu apņēmusies šos svētkus padarīt vēl jaukākus kā parasti. Jau tagad zinu, kam, ko dāvināšu, kādus rotājumus kārsim eglītē un kuru karstvīnu dzersim.
Dīvainā kārtā, arī Endijam ir pielipis mans pirmssvētku trakums. Parasti svētku rīkošanā viņš piedalās visai pasīvi, bet šogad, laikam mēs abi, esam noilgojušies pēc kāda, tik sen nebijuša, ģimenes pasākuma. Endijam tagad ir brīvi vakari, bet man, no darba mājās pārnākot, nemaz vairs ārā iet negribas, tāpēc esam no skapja izvilkuši visas galda spēles, kas no mūsu bērnības vēl ir saglabājušās un dzerot karstu šokolādi kavējam laiku pie tām. Izrādās, ka aizraujošai spēlei nemaz nav vajadzīgi vairāki dalībnieki - pilnīgi pietiek ar mums diviem, lai ietu tik karsti, ka cirka spēlēšana beidzas ar salauztu galdu un no smiekliem vaigos iemetas krampji, bet riču-raču kauliņi spēles vidū ar vienu rokas vēzienu tiek demonstratīvi noslaucītas uz grīdas un man ir uzmesta lūpa "es ar tevi vairs nespēlēšu".
Vakar bijām aizbraukuši uz JYSK, lai iepirktu Ziemassvētku rotājumus. Noskatījāmies uz lielu plastmasas egli, apsverot, ka šāda būtu daudz praktiskāka, jo ir izmantojama vairākkārt un nebirst, tomēr beigās izlēmām par labu īstajai. Pēc vairāku gadu simboliski mazajām, šogad atkal egli pirksim lielu - lai būtu līdz griestiem!
Kad stāstu par savām svētku gaidām, Denijs nevar vien beigt gausties par to, cik ļoti viņam šie svētki riebjas. Pasaule katru gadu, ap šo laiku, jūkot prātā, viņam nav ne mazākās vēlmes kaut ko svinēt un vispār, lai es nemaz nemēģinu viņam kaut ko dāvināt, jo viņš man nedāvināšot neko. Bet es jau viņam dāvanu esmu noskatījusi, jo tā viņš saka katru gadu, tomēr svētkiem pienākot, ne tikai priecājās par manis dāvinātajām lietām, bet arī izrādās, ka pats man ir, ko skaistu sarūpējis. Ziemassvētki nekad nav patīkams laiks vientuļajiem, tāpēc svētku priekšvakarā es viņu vilkšu ciemos pie sevis. Galu galā, arī viņš pieder pie manas ģimenes.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru